Fon Volfu dzimta (vācu: Reichsfreiherren von Wolff) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Livonijā 17. gadsimtā un vēlāk izplatījusies arī Anglijā un Krievijā, 20. gadsimtā izceļojusi uz Vāciju. Volfu dzimtas ģimenes parasti bija ļoti kuplas, līdz ar to liecības par Volfu ģimeni var atrast visā Vidzemē.

Vēsture

Dzimtas pirmsākumi Baltijā, tostarp arī Latvijā, meklējami 17. gadsimtā, kad tās priekšteči ieceļojuši no Silēzijas. Tomēr tiešas ziņas par tās piederīgajiem ir tikai no 18. gadsimta sākuma, kad Lielā Ziemeļu kara laikā krievu karavadonis Aleksandrs Meņšikovs pieņēma iekarotās Narvas notāru Sigismundu Ādamu Volfu (1675—1752) par savu bērnu mājskolotāju, bet vēlāk viņš kļuva par Pēterburgas Justīckolēģijas viceprezidentu un 1747. gadā ieguva Svētās Romas impērijas brīvkunga titulu. Viņa dēls kļuva par Vidzemes galma tiesas priekšsēdētāju un tika uzņemts Vidzemes bruņniecības matrikulā. 1857. gadā Krievijas valsts padome atļāva viesiem fon Volfu dzimtas piederīgajiem lietot mantojamu impērijas brīvkungu jeb baronu titulu.

Viens no dzimtas atzariem 18. gadsimta sākumā izceļoja uz Angliju un ieguva baronetu titulu. Šī muižnieku dzimta pamatoti tika uzskatīta par vienu no bagātākajām: 17.-20. gs. Volfu dzimtas īpašumos ietilpa 29 muižas, pilis vai kungu mājas, neskaitot dažādas saimniecības ēkas. Pēc 1. Pasaules kara veiktās agrārās reformas fon Volfu ģimenes īpašumi tika nacionalizēti un sadalīti jaunsaimniecībām, dažus no tiem savā pārvaldē pārņēma Latvijas armija.

Ģerbonis

Fon Volfu dzimtas simbols ir vilks, jādomā, tam par pamatu ir dzimtas uzvārds, kas vācu valodā nozīmē vilku. Pretēji heraldikā iecienītajai melnajai krāsai, kas simbolizē zemi, aukstumu, pieticību, skumjas un izglītību, fon Volfu ģerboņa vilks ir pelēkā krāsā. Simboliski vilks tiek saistīts ar spēju redzēt tumsā, ar spēku un varenību, kā negatīvās vilka tēla iezīmes ir zaglīgums, nesātību un skopums. Kopā ar vilku ģerbonī ir atainots sudrabkrāsas franču lilijas zieds, kas apzīmē karaļa varu, dižciltību un šķīstumu. Pēc ģimenes leģendas lilijas ziedu dzimtas ģerbonim esot piešķīris karalis Šarls Anžū.^[1]

Baronu fon Volfu dzimtas īpašumi

• Stāmerienas pils
• Vecgulbenes pils (atradās Johana Gotlība fon Volfa (1781 — 1859), Rūdolfa Gotlība fon Volfa (1809- 1847) un Johana Heinriha Gotlība fon Volfa (1843 — 1897) valdījumā)
• Ziemeru muiža (atradās Benitas un Gotfrīda fon Volfu valdījumā)
• Jaunlaicenes muiža (atradās Edītas un Ralfa fon Volfu valdījumā)
• Lizuma muiža
• Druvienas muiža
• Valmes muiža
• Litenes muiža
• Kalna muiža
• Zaķumuižas kungu māja (atradās Fridriha fon Volfa valdījumā)
• Gulbenes iesala dedzinātāva (šobrīd Gulbenes alus darītava)

Citi īpašumi

Jaunlaicenē atrodas Baronu fon Volfu kapi un kapliča, kas ir iesvētīti 1814.gadā un tie ir vienīgie baronu fon Volfu dzimtas kapi Latvijā. Kapliča restaurēta ar baronu fon Volfu ziedotajiem līdzekļiem.

Interesanti fakti

2007. gada oktobrī Gulbenes alusdarītavā tika uzsākta "Barona" gaišā alus ražošana. Alus ir darīts, godinot baronu fon Volfu, "kurš 1811.gadā izveidoja Gulbenē iesala dedzinātavu, ko varam uzskatīt par Gulbenes alus darītavas pirmsākumu."